Bija tikko pagājis pulkstenis vienā janvāra trauslajā dienā, un gaisma jau sāka zust. Līdz pulksten 14.00 būtu jau pilnīgi tumšs. No tralera klāja Norvēģijas fjordos okeāns izskatījās dziļi aizliedzošs: nemierīgs, melns un kaulus nejutīgi auksts.
Ūdenslīdējiem, kas stāvēja uz prow, tomēr apstākļi bija ideāli. Zem virsmas bija sapulcējušās orku pākstis, ko vilka siļķu bariņš, kas tajā rītā bija migrējis uz šo Norvēģijas jūras posmu. Nirēji gatavojās peldēt kopā ar orkām dabiskajā vidē, ko pieredzējuši daži amatieri. Viens no tiem bija zviedru fotogrāfs Fēlikss Odels, kurš uzņēma attēlus šajās lapās.
Intervijā pēc atgriešanās no Norvēģijas Odels atzina, ka pirms došanās ceļā viņam bija zināmas šaubas. Mana meita, kurai ir astoņi gadi, tiešām nobijās, viņš stāstīja. 'Varbūt viņi tevi apēdīs,' viņa teica. Stāvējis uz klāja sausā uzvalkā, snorkelē un maskā, temperatūru kaut kur pusaudžos, viņš bija vilcinājies. Bet, kad viņš bija ūdenī, viņa bažas iztvaiko. Tas jutās lieliski, pilnīgi dabiski, sacīja Odels. Un Golfa straumes dēļ ūdens faktiski bija siltāks par gaisu.